Par ko liecina deguna garums. Fenotipoloģija un Ninso Rīgā Lando. Lasīšana pēc sejas ir veids, kā izprast cilvēku, viņa raksturu un uzvedības reakcijas. Fenotipoloģijas kursā Lando bieži uzdod jautājumu: vai man tagad

otro pusīti jāizvēlas pēc deguna garuma? Protams, ka nē. Taču jāatceras, ka daudziem ir svarīgi izvēlēties otro pusīti no “savējiem”. Kas mums patīk? Tie, kas ir līdzīgi mums pašiem – saprotami un prognozējami. Bet ko darīt, ja jāsastrādājas, jāsarunā vai jāuzlabo attiecības ar tiem, kas mums nav līdzīgi? Tieši spēja novērtēt galvenās “antenes”, kas sūta signālus uz smadzenēm, ļauj paredzēt, kā otra cilvēka smadzenes uztvers informāciju.

Šīs antenes ir deguns, ausis un acis. Katrai no šīm antenēm ir daudz rādītāju. Novērtējot tos, mēs varam saprast, kāds raksturs cilvēkam veidosies. Atcerēsimies anatomiju un vides ietekmi. Ja vide mums ir komfortabla, tad arī mūsu atdeve apkārtējai pasaulei būs atbilstoša.

Atcerieties grāmatas “Šie jautrie franči”, “Šie interesantie angļi” u.c. Cilvēkiem, kas ilgstoši dzīvo vienā teritorijā, izveidojas noteikti uzvedības modeļi. Arī ģenētika viņiem ir līdzīga. Ja palūgtu uzzīmēt “tipiska gruzīna” portretu, tas noteikti atšķirtos no “tipiska zviedra” portreta. Un viņu reakcijas būs dažādas, pat ja viens no viņiem nodzīvos otra teritorijā piecus vai desmit gadus. Un tas nav tikai kultūras koda dēļ.

Iztēlojieties, ka jums tikko piedāvāja iespēju trīskāršot savus ienākumus. Jūsu sejā nekavējoties parādās patīkams smaids. Un lai kādu jautājumu jums šajā brīdī uzdotu, jūsu atbilde būs ārkārtīgi patīkama un pieklājīga. 

Tagad iedomājieties, ka jums sāp zobs. Pie ārsta tiksiet tikai pēc pāris dienām. Kā jūs šādā stāvoklī atbildēsiet uz telefona zvaniem, komunicēsiet ar cilvēkiem, uztversiet viņu lūgumus?

Un tagad iedomājieties, ka ir cilvēki, kuri visu dzīvi uztver pasauli tā, it kā tikko būtu apēduši citronu. Bet citi pastāvīgi redz pasauli kā rozā poniju zemē. Vieni dzīvo ar sajūtu kā stadionā līdzjutēji, bet citi – kā Ezelītis Iā – Iā  no “Vinnija Pūka”.

Šādu uztveri var nolasīt no sejas, novērtējot galvenās antenes. Protams, visu informāciju apstrādā smadzenes. Tāpēc tas, ko mēs redzam – fenotips – ļauj novērtēt to, kas ir ielikts ģenētiski.

Ninso un fenotipoloģija ļauj prognozēt sarunas biedra reakcijas, kas palīdz uzlabot komunikāciju. Tas ir neaizstājams pratums profesionālo uzdevumu īstenošanā.

Lai pārliecinātos par Ninso un fenotipoloģijas efektivitāti, jūs varat apmeklēt otro kursu Lando kā modelis, un studenti jums bez maksas izveidos sejas aprakstu.